Wīdais appun
Pawīda
Pāusan
Diskusiōni
Wīdais appun
Istōrija
Iz Prūsiska Wikipēdija
per
Buttiska katta
Sākais en:
nawigaciōni
,
laukīsna
[[Image:Buttiska katta.jpg|thumb|400px|right|Katta]] '''Buttiska katta''' (''Felis silvestris catus'') - [[kattiskai|kattiskan]] sēimes drezzaws dītajs. [[paustākata|Paustākatas]] pōpergimi. Tēntiskas kattas izarwiskai ast pertikušas iz paustākatan enbuttintan en wūrasmu [[Egīpts|Egīptan]] ezze 3500 m p.n.e., adder tikriska enbuttinsnas kerdā ni ast ensadītan. Katta ast mensanīnts drezzaws, mazīnts medītun tūls neggi 1000 pērgimin stēisan zwīrin, izmukintun si (subs anga mukīntan) klausītun stēisan prastan kumāndan be tērpautun prastans mekanīsmans. Kattas mazzi drāugautwei sen tūls neggi 100 kērmenes billas pōzan anga gērdan. En wūrasmu Egīptan kattas bēi laikātan per swintans, buttiskas kattas bēi waīstan en Wūrai Grēkantautan ne Rōmai. En Prūsai buwinna ezze XIV metsimtu. Buttiskas kattas senpaustijja, izpalsniskai giwīntei en pawirpīngiskwai. Kattas ast laikātan en buttamans ni tēr kāigi zwīrei, izpilnināntei [[greūztajai|greūztajan]] naikīnsnas funkciōnin, adder dīgi kāigi buttiskai zwīrei. Ast tūlin rassis stēisan kattan, kawīdas izšlaitinna si sen mattan, bārwin, skārdan. Delīks pērgimin ni turri skārdan anga staggan. ====Fizīskas swajjistas==== Katta jāuku swerre sirzdau 2,5 kg be 7 kg, adder ainuntakawīdas kattas rassis (perw. Maine Coon) mazzi swertun ērgi 11 kg. Permaitāsnas paggan swars mazzi kakīntun 23 kg. Eraūgušas kattas ilgan ezze nasis wangan ēr staggas wangan jāuku kakinna 50 cm. Ast waīstan ukailgaisi katta stesse 121 cm ilgan. Jāuku wīrikai ast mūisesan be brenduisin, mats dīgi perlānke ezze raššai. Adder mattas šlaitīntan sirzdau rassins stēisan ast mazzan neggi sirzdau stēisan sunnin. Buttiskas kattas jāuku pragīwa ezze 14 ērgi 20 mettan. Ukawūraisi waistā katta pragīwija 36 mettans. Jāuku ilgais pragīwa kattas, niizlaīstan en laūkan (mazā galliskas trāumas rizīki), be dīgi kastrītas kattas. ====Škelattan==== Kattan škelattan ast sendītan iz 230 kaūlins. Kērpets nidebban, mazgeniskas delīks ast mūisesan neggi prūsniskas. Eraūgusi katta turri 30 dāntins. Māldimans kattans daddiskai dāntei kitawīdina si en ainatīngins ērgi 7 gīwas mīnsin, be swajjans aumestans daddiskans dāntins tennei jāuku gerre. ====Skatisnā==== Kattas kāigi dīgi sunnei neikaūja ni sen pastippan pīdan, adder tēr sen pīrstans. Kāigi prei wissan kattiskan (šlāit [[gepārds|gepārdans]]), naguttei stēisan kattan ast entensītan. Nōrmalai (wērpušas si kattan) naggai ast entensītan. Sta ebsergēi dins ezze kamīnsas si be dāst tusnai neikaūtwei. Kaddan prawerru (meḑāni, līsenis, be plg.), katta izlaīde naguttins (dīgi mazzi izlaīstun naguttins tēr aīnas lāpan). [[Category:Dītajai]] [[de:Hauskatze]] [[en:Cat]] [[lt:Katė]] [[pl:Kot domowy]] [[csb:Kòt]]
Etwartinnais si en pāusan
Buttiska katta
.
Nawigaciōni
Galwas pāusan
Perōnis pōrtals
Bigāntei audāsenei
Panzdaumas kitawīdinsnas
Prēipalingi pāusan
Pagalba
Laukīs
Pagaptis
Ka autenginna stwi
Kitawīdinsnas en preiristamans
Speciālai pausāi
Persōniskas pagaptis
Enjaīs / teīkeis rekkenan