Eurōpeiskas sirsils

Iz Prūsiska Wikipēdija
Sākais en: nawigaciōni, laukīsna
 
Rindā 5: Rindā 5:
En ānkstan wassaran genīka zēide līgzdan be lazinna pāutans iz kawīdans izēit larwis kawīdas maitātan pra genīkan dīwai praastinna si en pirmas streīpstus stēisan dīlinikinin. Ezstaddan genīka pastāne kunnegini be lazinna pāutans, adder dīlinikinis maitāi larwins. Panzdaums streīpstus en mettu pastāne wēisewingei wirīkai be genīkas. Kaddan pūrausnas skrāisenes wirīkai enweisinna genīkans, kawīdas laukijja deīktan per zēimausnan (zūrgi 15 sillinin). Wirīkai be dīlinikinis aulaūwa ezze saltiskwan be alkinan.
En ānkstan wassaran genīka zēide līgzdan be lazinna pāutans iz kawīdans izēit larwis kawīdas maitātan pra genīkan dīwai praastinna si en pirmas streīpstus stēisan dīlinikinin. Ezstaddan genīka pastāne kunnegini be lazinna pāutans, adder dīlinikinis maitāi larwins. Panzdaums streīpstus en mettu pastāne wēisewingei wirīkai be genīkas. Kaddan pūrausnas skrāisenes wirīkai enweisinna genīkans, kawīdas laukijja deīktan per zēimausnan (zūrgi 15 sillinin). Wirīkai be dīlinikinis aulaūwa ezze saltiskwan be alkinan.
-
Sirsilas ēnda ast biskin spārtaisin nikāi stēisan bittin be wapsin, turri en sin [[zāngiskan rūgtan]] ērgi 5 % [[acetilachōlini|acetilachōlinis]]. Sirsilai en ainasmu rēizan enwērpja tūls ēndas, adder kanda rettai, ni ast tīt agresīwan kāigi wapsis.
+
Sirsilas ēnda ast biskin spārtaisin nikāi stēisan bittin be wapsin, turri en sin [[zāngin rūgtan]] ērgi 5 % [[acetilachōlini|acetilachōlinis]]. Sirsilai en ainasmu rēizan enwērpja tūls ēndas, adder kanda rettai, ni ast tīt agresīwan kāigi wapsis.
[[Category: Bewērbuliskai zwīrei]]
[[Category: Bewērbuliskai zwīrei]]

Bigantī wersiōni kāigi iz 07:54, 20 daggis 2010

Persōniskas pagaptis