Impulss

Iz Prūsiska Wikipēdija
Sākais en: nawigaciōni, laukīsna
Rindā 1: Rindā 1:
-
'''Impulss''' - fizīskan wektōriskan debban ebpeisāntin enērgijas prapīsnan. Impulsan turri kērmenei sen massin adder dīgi fizīskai laūkai. En SI aīnibin sistēmu impulsas aīnibi ast kg m/s.
+
'''Impulss''' - fizīskan wektōriskan debban ebpeisāntin energījas prapīsnan. Impulsan turri kērmenei sen massin adder dīgi fizīskai laūkai. En SI aīnibin sistēmu impulsas aīnibi ast kg m/s.
===Materiāls punkts===
===Materiāls punkts===
Rindā 9: Rindā 9:
kwēi <math>\Delta \vec{p}</math> ast impulsas kitawīdisna, be <math>\Delta t</math> ast kērdas kitawīdinsna.
kwēi <math>\Delta \vec{p}</math> ast impulsas kitawīdisna, be <math>\Delta t</math> ast kērdas kitawīdinsna.
-
===Materiālin punktan sendīsenis===
+
===Materiālin punktan sendāsenis===
-
Per materiālin punktan sendīsenin impulss ast summa stēisan impulsan stēisan punktan. Impulsas kitawīdinsna ast līgu wektōriskai summan stēisan izwinandan warrin. Ik sendīsenis ast izōlitan be šī summa ast nulls, staddan sendīsenes impulss ast palaikātan ([[impulsas palaikāsnas ensadīnsna]]). Izōlitas sendīsenes massis sirzdan skāta sen ainatīngin skatīsnan.
+
Per materiālin punktan sendīsenin impulss ast summa stēisan impulsan stēisan punktan. Impulsas kitawīdinsna ast līgu wektōriskai summan stēisan izwinandan warrin. Ik sendāsenis ast izōlitan be šī summa ast nulls, staddan sendīsenes impulss ast palaikātan ([[impulsas palaikāsnas ensadīnsna]]). Izōlitas sendāsenes massis sirzdan skatta sen ainatīngin skatīsnan.
-
===Stūrnas kērmenes impuls===
+
===Stūrnas kērmenes impulss===
Wisāi punktai stesse stūrnan kērmenin laikāi līguns etāliskwans ezze subēimans be šlāit massis sirzdas impulsu kērmens turri dīgi impulsan ēntin iz wārstas skatīsnas - [[impulsas mōmentan]].
Wisāi punktai stesse stūrnan kērmenin laikāi līguns etāliskwans ezze subēimans be šlāit massis sirzdas impulsu kērmens turri dīgi impulsan ēntin iz wārstas skatīsnas - [[impulsas mōmentan]].
===Elakrōmagnetiskas laūks===
===Elakrōmagnetiskas laūks===
-
Elaktrōmagnetiskas laūks turri impulsas kāmstin, kawīda integrālitan pa plattibis areālin dāst laūkas en šismu areālin impulsan. Šī wektōriska kāmstis ast bilītan [[Poyntingas wektōrs]] be integrālita pa wīrsawiskwan dāst enērgijas struttan pra šan wīrsawiskwan.
+
Elaktrōmagnetiskas laūks turri impulsas kāmstin, kawīda integrītan pa plattibis areālin dāst laūkas en šismu areālin impulsan. Šī wektōriska kāmstis ast bilītan [[Poyntingas wektōrs]] be integritā pa wīrsawiskwan dāst energījas struttan pra šan wīrsawiskwan.
===Fotōnas impuls===
===Fotōnas impuls===
Rindā 25: Rindā 25:
:: <math>\vec{P}={{m \vec{v}} \over \sqrt{1-(v/c)^2}}=m(v)\vec{v}</math>,
:: <math>\vec{P}={{m \vec{v}} \over \sqrt{1-(v/c)^2}}=m(v)\vec{v}</math>,
kwēi <math>c</math> ast [[swāikstas dīwan]]. Wīdimai, kāi bilītajs ast taūwu 1, kaddan dīwai ast mazzan palīginantei sen swāikstas dīwan.
kwēi <math>c</math> ast [[swāikstas dīwan]]. Wīdimai, kāi bilītajs ast taūwu 1, kaddan dīwai ast mazzan palīginantei sen swāikstas dīwan.
-
Impulss rēisa si enērgijan pra fōrmulin:
+
Impulss rēisa si energījan pra fōrmulin:
:: <math>{{E^2}  }= p^2 {c^2}+m^2 c^4\,</math>,
:: <math>{{E^2}  }= p^2 {c^2}+m^2 c^4\,</math>,
kwēi <math>m</math> ast stwi kērmenes [[inwarianta massi]], be izšendau mazīngi peisātun fōrmulin per impulsan:
kwēi <math>m</math> ast stwi kērmenes [[inwarianta massi]], be izšendau mazīngi peisātun fōrmulin per impulsan:
Rindā 31: Rindā 31:
===En kwāntiskai mēkanikin===
===En kwāntiskai mēkanikin===
-
En poziciōnin reprezentaciōnin impulsas operatōrs ast dātan pra:
+
En poziciōnin reprezentaciōnei impulsas operatōrs ast dātan pra:
:: <math>P=-i\hbar \frac{\partial}{\partial x}</math>,
:: <math>P=-i\hbar \frac{\partial}{\partial x}</math>,
adder en trimmans ermattausnans pra:
adder en trimmans ermattausnans pra:

Wersiōni kāigi iz 10:00, 17 sallaws 2011

Persōniskas pagaptis