Izwanginewīngi kīrsnas kērmens

Iz Prūsiska Wikipēdija
Sākais en: nawigaciōni, laukīsna
Rindā 10: Rindā 10:
Spārtas audīsenis en deznes dōmenei ast ebpeisātan pra fōrmulin:
Spārtas audīsenis en deznes dōmenei ast ebpeisātan pra fōrmulin:
:: <math>I(\nu) = \frac{2 h\nu^{3}}{c^2}\frac{1}{e^{\frac{h\nu}{kT}}-1}</math>
:: <math>I(\nu) = \frac{2 h\nu^{3}}{c^2}\frac{1}{e^{\frac{h\nu}{kT}}-1}</math>
-
Gīrbis <math>-1</math> en bilītaju ast swarewīngi. Šlāit tennan per īnsans bāngans funkciōni ēit en bewangibin, adder spārtan integrālitan pa pastippan deznes dōmenin turri būtwei wangīntan. Klassiska fizīki ni dāst šin gīrbin. Tikrōma fōrmuli bēi gaūtan pra [[Max Planck|Maxan Planckan]] en 1900 mettan, kas ast pagruntinuns kāi energīja mazzi būtwei izlaīstan tēr en dōźamans, bilītamans per [[kwānts|kwāntans]], sen enērgijan proporciōnalin prei deznin: <math>E = h \nu</math>. Šin mettan be šin dīlin ast laikātan per kwāntiskas mekānikis pagaūsenin.
+
Gīrbis <math>-1</math> en bilītaju ast swarewīngi. Šlāit tennan per īnsans bāngans funkciōni ēit en bewangibin, adder spārtan integrītan pa pastippan deznes dōmenin turri būtwei wangīntan. Klassiska fizīki ni dāst šin gīrbin. Tikrōma fōrmuli bēi gaūtan pra [[Max Planck|Maxan Planckan]] en 1900 mettan, kas ast pagruntinuns kāi energīja mazzi būtwei izlaīstan tēr en dōźamans, bilitāmans per [[kwānts|kwāntans]], sen energījan prōporciōnalin prei deznin: <math>E = h \nu</math>. Šin mettan be šin dīlin ast laikātan per kwāntiskas mekānikis pagaūsenin.
===Seisnā sirzdau bārwin be temperatūrin===
===Seisnā sirzdau bārwin be temperatūrin===

Wersiōni kāigi iz 10:02, 17 sallaws 2011

Persōniskas pagaptis