Izwanginewīngi kīrsnas kērmens

Iz Prūsiska Wikipēdija
Sākais en: nawigaciōni, laukīsna
 
Rindā 1: Rindā 1:
[[Image:Blackbody-colours-vertical.png|thumb|right|38px|bārwi be temp. en [[kelwinas gradai|K]]]]
[[Image:Blackbody-colours-vertical.png|thumb|right|38px|bārwi be temp. en [[kelwinas gradai|K]]]]
-
[[Image:Clabecq JPG01.jpg|thumb|300px|left|Skaīstas gelzas temperatūri mazzi būtwei mattautan palīgintei spektran izlaīstas gelzas swāikstan.]]
+
[[Image:Clabecq JPG01.jpg|thumb|300px|left|Skaīstas gelzas temperatūri mazzi būtwei mattautan palīginatei spektran izlaīstas gelzas swāikstan.]]
-
[[Image:IKK_distribuciōni.png|thumb|left|300px|Izlaīstas spārtas audīsenei per šlaitawīdans temperatūrins. lāukagalimba līnija waidinna distibuciōnin ēntin iz klassiskan fizīkin]]
+
[[Image:IKK_distribuciōni.png|thumb|left|300px|Izlaīstas spārtas sendelīsnas per šlaitawīdans temperatūrins. lāukagalimba līnija waidinna distibuciōnin ēntin iz klassiskan fizīkin]]
-
'''Izwanginewīngi kīrsnas kērmens''' - ideāls kērmens (niekzistīnts en reālasmu swītan), kawīds endīt pastippan radiaciōnin krūjantin na tennan, niperlānku ezze radiaciōnis krūsnas lunkin be spektran.
+
'''Izwanginewīngi kīrsnas kērmens''' - ideāls kērmens (niekzistīnts en izarwismu swītan), kawīds endest pastippan radiaciōnin krūjantin na tennan, niperlānku ezze radiaciōnis krūsnas lunkin be spektran.
-
===Radiaciōnis audīsenis===
+
===Radiaciōnis sendelisnā===
-
Spārtas audīsenis en deznes dōmenei ast ebpeisātan pra fōrmulin:
+
Spārtas sendelisnā en deznes dōmenei ast ebpeisātan pra fōrmulin:
:: <math>I(\nu) = \frac{2 h\nu^{3}}{c^2}\frac{1}{e^{\frac{h\nu}{kT}}-1}</math>
:: <math>I(\nu) = \frac{2 h\nu^{3}}{c^2}\frac{1}{e^{\frac{h\nu}{kT}}-1}</math>
-
Gīrbis <math>-1</math> en bilītaju ast swarewīngi. Šlāit tennan per īnsans bāngans funciōni ēit en bewangibin, adder spārtan integrālitan pa pastippan deznes dōmenin turri būtwei wangīntan. Klassiska fizīki ni dāst šin gīrbin. Tikrōma fōrmuli bēi gaūtan pra [[Max Planck|Maxan Planckan]] en 1900 mettan, kas ast pagruntinuns kāi energīja mazzi būtwei izlaīstan tēr en dōzimans, bilītamans per [[kwānts|kwāntans]], sen enērgijan proporciōnalin prei deznin: <math>E = h \nu</math>. Šin mettan be šin dīlin ast laikātan per kwāntiskas mēkanikis pagaūsenin.
+
Gīrbis <math>-1</math> en bilītaju ast swarewīngi. Šlāit tennan per īnsans bāngans funkciōni ēit en bewangibin, adder spārtan integrītan pa pastippan deznes dōmenin turri būtwei wangīntan. Klassiska fizīki ni dāst šin gīrbin. Tikrōma fōrmuli bēi gaūtan pra [[Max Planck|Maxan Planckan]] en 1900 mettan, kas ast pagruntinuns kāi energīja mazzi būtwei izlaīstan tēr en dōźamans, bilitāmans per [[kwānts|kwāntans]], sen energījan prōporciōnalin prei deznin: <math>E = h \nu</math>. Šin mettan be šin dīlin ast laikātan per kwāntiskas mekānikis pagaūsenin.
===Seisnā sirzdau bārwin be temperatūrin===
===Seisnā sirzdau bārwin be temperatūrin===
-
Mazīngi gīrbautun, kwēi audīšenes funkciōni turri maksimum:
+
Mazīngi gīrbautun, kwēi sendelīsnas funkciōni turri maksimum:
::<math>\lambda_{max}=\frac{0,29 K}{T} [cm]</math>.
::<math>\lambda_{max}=\frac{0,29 K}{T} [cm]</math>.
-
Ku tappjaisin kērmens ast, stu maksimum ast en īnsnaisimans bāngans. Per temperatūrins zūrgi 300 K šin maksimum ast en [[pōwurmisku|pōwurmiskwai]]. Per temperatūrins aūktaisins nikāi 2000 K (zūrgi 1700 °C) maksimum pagaūne būtwei en widāminu swāikstan. Stesmu dīnkun mazīngi mattautun temperatūrin stēisan substanciōnins, kawīdas ast per garrawingi kāi mattaulai dins kitawīdai (p. skāista gelzā).
+
Ku tappjaisin kērmens ast, stu maksimum ast en īnsaisimans bāngans. Per temperatūrins zūrgi 300 K šin maksimum ast en [[pōwurmisku|pōwurmiskwai]]. Per temperatūrins aūktaisins nikāi 2000 K (zūrgi 1700 °C) maksimum pagaūne būtwei en wīdaminu swāikstan. Stesmu dīnkun mazīngi mattautun temperatūrin stēisan substāncins, kawīdas ast per garawīngi kāi mattaulai dins kitawīdai (p. skāista gelzā).
[[Category: Fizīki]]
[[Category: Fizīki]]

Bigantī wersiōni kāigi iz 18:09, 29 sallaws 2011

Persōniskas pagaptis