Sweppils

Iz Prūsiska Wikipēdija
Sākais en: nawigaciōni, laukīsna
 
Rindā 11: Rindā 11:
}}
}}
-
'''Sweppils''' - kēmiskan elamēntan, nimetallin.
+
'''Sweppils''' - kēmiskan elamēntan, nimetallin. En nōrmalimans āudairans geltaīns dīrzals kērmens.
===En dabbai===
===En dabbai===
-
Sweppils enēit en dwāi [[aminarūgtai|aminarūgtans]]: [[metiōnini|metiōninin]] be [[cisteini|cisteinin]], be tīt en tūlin [[gaīlin|gaīlins]]. Dīgi enēit en witāminins. Stesse paggan ast tūlin sweppilas en pōzemiskans deglins, kawīdas ēit iz praūrans aūgmenins. Gaūne di sweppilin skistīnantei anglin be naftin, adder dīgi kappa di tennan.
+
Sweppils enēit en dwāi [[aminarūgtai|aminarūgtans]]: [[metiōnini|metiōninin]] be [[cisteini|cisteinin]], be tīt en tūlin [[gaīlin|gaīlimans]]. Dīgi enēit en witāminins. Stesse paggan ast tūlin sweppilas en pōzemiskans deglins, kawīdas ēit iz prawūrans aūgmenins. Gaūne di sweppilin skistināntei anglin be naftan, adder dīgi kappa di tennan.
-
Sweppils ast 16 ukadeznai paplattintan kēmiskan elāmentan en zemmei, ast tennan 0,026% tenesses massin.
+
Sweppils ast 16 ukadeznai paplattintan kēmiskan elamēntan en zemmei, ast tennan 0,026% tenesses massin.
-
Niskistīntas pōzemiskan deglin degsnā dīlina atmōsferis dērgsnan sen sweppilas dwaideginīdan. Sweppilas waideginīds en atmōsferei sejja si sen undan be teikāi sweppilas rūgtan (IV), kawīds teikāi [[rūgtas sūjis|rūgtans sūjins]].
+
Niskistīntas pōzemiskan daggijan degsnā dīlina atmōsferis dērgsnan sen sweppilas diōksidan. Sweppilas diōksids en atmōsferei sejja si sen undan be teikāi sweppilas rūgtan (IV), kawīds teikāi [[rūgtas sūjis|rūgtans sūjins]].
-
<gallery>
+
<gallery widths="250px" heights="250px>
Image:sweppils_kristāls.jpg|Naturāls sweppilas kristāls
Image:sweppils_kristāls.jpg|Naturāls sweppilas kristāls
Image:sweppils_lappin.png|Degīnts sweppils tīrpsta be degga sen galīmban lappin
Image:sweppils_lappin.png|Degīnts sweppils tīrpsta be degga sen galīmban lappin
Rindā 28: Rindā 28:
===Sendāsenei===
===Sendāsenei===
-
Degīntan, teikāi sen [[deginnis|deginnin]] [[sweppilas dwaideginīds|sweppilas dwaideginīdan]]. Deginna si sen galīmban lappin, tīrpstantei en kraujawūrmin skāistan. Tālis mazīngi būtwei deginnintan prei [[sweppilas trideginīds|sweppilas trideginīdan]] prei katalizatōras šaisēntiskwan (perw. [[wanades penktadeginīdan]]). Sen metallins teikāi [[swepilīdai|swepilīdans]] en warewīngei egzōtermiskans reakciōnins.
+
Degīntan, teikāi sen [[deginnis|deginnin]] [[sweppilas diōksids|sweppilas diōksidan]]. Degga sen galīmban lappin, tīrpstantei en kraujawūrmin skāistan. Tālis mazīngi būtwei deginnintan prei [[sweppilas triōksids|sweppilas triōksidan]] prei katalizatōras šaisēntiskwan (perw. [[wanades penktaōksidan]]). Sen metallins teikāi [[swepilīdai|swepilīdans]] en warewīngei egzōtermiskans reakciōnins.
Teikāi rūgtans: [[swepillas rūgtan (VI)]], [[swepillas rūgtan (IV)]] be [[swepilasundennis|swepilasundennin]].
Teikāi rūgtans: [[swepillas rūgtan (VI)]], [[swepillas rūgtan (IV)]] be [[swepilasundennis|swepilasundennin]].
Rindā 34: Rindā 34:
===Sweppilas alatrōpijas fōrmis===
===Sweppilas alatrōpijas fōrmis===
-
[[Image:sweppilas_fāzin_diagraman.jpg|thumb|left|300px|Sweppilas fāzin diagraman. Dwejjan kristāliskan struktūrin paggan ast trīs trigubai punktai.]]
+
[[Image:sweppilas_fāzin_diagraman.gif|thumb|left|300px|Sweppilas fāzin diagraman. Dwejjan kristāliskan struktūrin paggan ast trīs trigubbai punktai.]]
[[Image:sweppils_alfa.jpg|thumb|right|200px|Sweppils-α]]
[[Image:sweppils_alfa.jpg|thumb|right|200px|Sweppils-α]]
[[Image:sweppils_S8.png|thumb|right|200px|Sweppilas prēipirstiskas delikīks S<sub>8</sub>]]
[[Image:sweppils_S8.png|thumb|right|200px|Sweppilas prēipirstiskas delikīks S<sub>8</sub>]]
-
Dwāi ukaswarewīngis sweppilas alatrōpijas fōrmis sweppils-α be sweppils-β ast teikātan pra prēipirstiskans delikīkans S<sub>8</sub>. Sweppils-α praēit en temperatūrei 95,6°C pa swāise pūran gnesnai en sweppilin-β. En temperatūrei 118,9 °C sweppils-β praēit en skāistan. En mūiseisamans gnesnans praēisna iz sweppilin-α en sweppilin-β audāi si en aūktaisimans temperatūrins. Pa gnesnai aūktaišai nikāi 1 200 atm sweppils-α praēit izrēisan en skāistan.
+
Dwāi ukaswarewīngis sweppilas alatrōpijas fōrmis sweppils-α be sweppils-β ast teikātan pra prēipirstiskans delikīkans S<sub>8</sub>. Sweppils-α praēit en temperatūrei 95,6°C pa swāise pūran gnesnai en sweppilin-β. En temperatūrei 118,9 °C sweppils-β praēit en skāistan. En mūisesamans gnesnans praēisna iz sweppilin-α en sweppilin-β audāi si en aūktaisimans temperatūrins. Pa gnesnai aūktaišai nikāi 1 200 atm sweppils-α praēit izreizan en skāistan.
-
Tapīnts skāists sweppils kitawīdina swajjan bārwin iz geltaīnan en brūnan be mūisesina swajjan [[wiskōzitati|wiskōzitatin]], kawīda kakinna swajjan maksimum en tēmperatūrei, sēntei staddan 10<sup>5</sup> mūiseisan nikāi en pagaūseņu. Audāi si tīt, beggi sweppilas delikīkai S<sub>8</sub> sejja si en [[pōlimers|pōlimerans]]. Šī sweppilas fōrmi ast bilītan kāigi sweppils-m. Maksimāla wiskōzitati ast kakīntan en temperatūrei 187 °C. En aūktaisimans temperatūrins pōlimeran delikīkai irsta be tapināntei tālis sweppilas wiskōzitati etwārtai mazzina si. Sweppils bīrga en temperatūrei 444,6 °C. En pagaūseņu en pūru ast tēr delikīkai S<sub>8</sub> be S<sub>6</sub>, kawīdai prei tālaišai tēmperatūris aūgsnan irsta en mazzans delikīkans. En temperatūrei 800 °C en pūru ast jāu tēr delikīkai S<sub>2</sub>. Tālis mūisesinantin tēmperatūrin, delikīkai S<sub>2</sub> disōcija.
+
Tapīnts skāists sweppils kitawīdina swajjan bārwin iz geltaīnan en brūnan be mūisesina swajjan [[wiskōzitati|wiskōzitatin]], kawīda kakinna swajjan maksimum en tēmperatūrei, sēntei staddan 10<sup>5</sup> mūisesan nikāi en pagaūseņu. Audāi si tīt, beggi sweppilas delikīkai S<sub>8</sub> sejja si en [[pōlimeran|pōlimerans]]. Šī sweppilas fōrmi ast bilītan kāigi sweppils-m. Maksimāla wiskōzitati ast kakīntan en temperatūrei 187 °C. En aūktaisimans temperatūrins pōlimeran delikīkai irsta be tapināntei tālis sweppilas wiskōzitati etwārtai mazzina si. Sweppils bīrga en temperatūrei 444,6 °C. En pagaūseņu en pūru ast tēr delikīkai S<sub>8</sub> be S<sub>6</sub>, kawīdai prei tālaišai tēmperatūris aūgsnan irsta en mazzans delikīkans. En temperatūrei 800 °C en pūru ast jāu tēr delikīkai S<sub>2</sub>. Tālis mūisesinantin tēmperatūrin, delikīkai S<sub>2</sub> disōcija.
[[Category: Kēmija]]
[[Category: Kēmija]]

Bigantī wersiōni kāigi iz 18:34, 13 sallaws 2011

Persōniskas pagaptis