Talk:Diftōngs

Iz Prūsiska Wikipēdija
Sākais en: nawigaciōni, laukīsna
Rindā 2: Rindā 2:
Diftōngs — dwejjan wōkalan sendīsnā en arāikamans zilbis, sendest si iz dwai šlaitawīdans elamēntans, kwēi pirmas elamēnts ast akcēntiskan be ilgan, bilāi si per serdan; adder āntars ast glaids (dirēis ēngl. 'glide'); prei diftōngas iztarīsnan billas ōrganai kitawīdina swāise lazīnsnan.
Diftōngs — dwejjan wōkalan sendīsnā en arāikamans zilbis, sendest si iz dwai šlaitawīdans elamēntans, kwēi pirmas elamēnts ast akcēntiskan be ilgan, bilāi si per serdan; adder āntars ast glaids (dirēis ēngl. 'glide'); prei diftōngas iztarīsnan billas ōrganai kitawīdina swāise lazīnsnan.
--[[Special:Contributions/93.185.193.179|93.185.193.179]] 14:47, 9 daggis 2010 (UTC) ēndwisis
--[[Special:Contributions/93.185.193.179|93.185.193.179]] 14:47, 9 daggis 2010 (UTC) ēndwisis
 +
 +
Prōblaman, kāi MK peisāi kāi ni tēr wōkalai, adder en wāngai konsōnants ast dīgi diftōngas delīks:
 +
 +
    C - konsōnants
 +
    V - wōkals
 +
 +
    1. Tōnai (ni ilgan!) ast zilbis akcēntai.
 +
    2. Tōnai en baltisku mazzi būtwei tēr en ilgamans zilbins.
 +
    3. Diftōngai ast ilgas zilbis, adder kōmpunēntis stēisan diftōngan ni ast ilgas kōmpunēntis!
 +
    4. Diftōngai en baltisku ni ast ter ai(-C), ei(-C), au(-C) (eu ast minkstas konsōnants + au), ui, aui (triftōngs),
 +
    adder dīgi alC, elC, amC, emC, anC, enC, arC, erC, alC, elC, urC, irC, st.a.
 +
    a, e, u, i + m, n, r, l + C
 +
    (/ + V ni ast diftōngs beggi zilbi ni ast auwertan, ni ast ainā zilbi:
 +
    ama ni ast diftōngs, kāigi dīgi awa ni ast diftōngs - dwāi zilbis !).
 +
    En sanskrittu be p.p. en čekkisku r, L ast wōkalai, kaddan ast en aīnai auwertai zilbin, plg. ček. prst "pīrstan".
 +
 +
    5. Akūts (en prūsisku be en lattawisku stan ast tōns sen paspārtinsnan si na āntran kōmpunēntin):
 +
 +
    ´ā = aA, plg. rāks, dātwei etc., ´ī = iI, plg. dītun (<121>) etc., ´ū = uU, plg. mūti, prūss etc.:  r[aA]ks, d[aA]twei, d[iI]tun, m[uU]ti, pr[oU]s
 +
    (en sembisku naturālai balt. ū, ī, st.a. ni iz balt. *ā, *ē, diftōngizi si: [proūs-] !)
 +
    aú = aU, plg. kaūks etc.:  k[aU]ks
 +
    aŕ = aR, plg. artun etc.: [aR]tun
 +
 +
    6. Cirkumflaks (en prūsisku be en lattawisku stan ast tōns sen paspārtinsnan si na pirman kōmpunēntin):
 +
 +
    ˜ā = Aa, plg. dāki etc.: d[Aa]ki
 +
 +
    ãu
 +
    = Au, plg. lāuks etc.: l[Au]ks > Kunnegsgarbas rajōns Laak (u nīkuns) !
 +
    ãi = Ai, plg. māiss etc.: m[Ai]s > E 516 moasis (i nīkuns, plg. Kurschat) !
 +
    ãr = Ar, plg. mārgs etc.: m[Ar]gs > E 239 moargis
 +
 +
    ĩl
 +
    = IL, plg. spīltun etc.: sp[IL]tun
 +
 +
Ka tūls, Mikkels peisāi, kāi diftōngs ast pastippa auwerta zilbi, tītet sta ast kitā definiciōni nikāi en miksisku be ēnglisku (sen ''glide'' be t.t.)

Wersiōni kāigi iz 10:23, 10 daggis 2010

Persōniskas pagaptis