Antrā dināmikis ensadīnsna

Iz Prūsiska Wikipēdija
Sākais en: nawigaciōni, laukīsna

Antrā dināmikis ensadīnsna - fizīska tikrōmi, ainā iz trīns fōrmulitans pra Izaakan Newtonan en Philosophiae Naturalis Principia Mathematica en 1671 mettan. Tenā ensadinna sēisnan sirzdau kērmenes skatīsnan be warrins dīlantins nō din.

Kērmenes impulsas kitawīdinsna en kērdai ast līgu summan stēisan warrin na tennan dīlantin:

\frac{d\vec p}{dt}=\vec F

Kaddan mazīngi laikātun massin per ainatīngin, mazīngi tērpautun prastaisin wersiōnin:

Kērmenes dīwinsna ast proporciōnalin prei summin stēisan warrin dīlantin na kērmenin be tenesses wērtibi ast emprikiskai proporciōnalin prei kērmenes massin:
\vec{a}=\frac 1 m \vec{F}_{w} = \frac {\vec{F}_{w}} m .

- šī wersiōni ast nitērpaminan per rakettis skatīsnan anga per skatīsnans sen dīwans palīginaminan sen swāikstas dīwan - staddan ni ast mazīngi laikātun massin per ainatīngin.

En ōrginalai wersiōnin: Lex II. Mutationem motus proportionalem esse vi motrici impressae, et fieri secundum lineam rectam qua vis illa imprimitur.

Antrā dināmikis ensadīnsna ast tikrōmiskan tēr en inērciskasmu referēncin sistēman. Kāi ensadīnsna būlai tikrōmiskan dīgi en niinērciskammans referēncin sistēmans, prawerru enwestun inērcijas warrins, en kawīdamans ast enkōditan sistēmas niinērcisku.

Antrā dināmikis ensadīnsna ast fōrmulitan per materiālin punktan. Ik kērmens ni ast materiāls punkts, tītet kaddan turri ēntrewingins pawīrpingiskwas grādans, dināmikis ensadīnsnas mazzi ni būtwei tikrōmiskan per massis sirdan - impulsas delīks mazzi ēitwei en ēntrewingins pawirpīngiskwas grādans.

Persōniskas pagaptis