Bīrgsnas temperatūri

Iz Prūsiska Wikipēdija
Sākais en: nawigaciōni, laukīsna

Bīrgsnas temperatūri - temperatūri per kōnkretan substāncin, prei kawīdan sātwintas pūris gnesnā ast līgu ebzūrgiskwas gnesnai. En stawīdsei situaciōnin skaītan bīrga - pagaūne purisnā iz pastippan ebīmtan.

Bīrgsnas tēmperaturi ast wisaddan aūktaisin nikāi trigubbas punktas temperatūrin be mazzan nikāi krītiska temperatūri per substāncis pūrin.

Kaddan skāistan ast skīstan (ni turri en sin pōtencialins bīrgsnas centrans), ast mazīngi tapīntun di en temperatūrin aūktaisin nikāi bīrgsnas temperatūri, gaūnintei kirsatapīntan skāistan.

Perlanksnā ezze gnesnai

Bīrgsnas temperatūri perlānke warewīngi ezze gnesnai. Ik ni ast eīsku peisātan, zentli kāi bīrgsnas temperatūri ast dātan prei nōrmalin gnesnan, līgu 101,325 kPa.

Ezze gnesnai perlanksnā ast dātan pra Clausius'as-Clapeyron'as fōrmulin:

T_B(P_B) = \Big( \frac{R}{\Delta H_{p}}\ln\frac{P_B}{101,325 \operatorname{kPa}}+\frac{1}{T_B(101,325 \operatorname{kPa})} \Big)^{-1},

kwēi:

  • Hp ast pūrisnas tappin,
  • R=\text{8},\text{314472 }\pm \text{ }0,0000\text{15}\frac{\operatorname{J}}{\operatorname{mol}\cdot \operatorname{K}},
  • TB(P) - bīrgsnas temperatūri prei gnesnan P

Aūktaisi fōrmuli ast gaūtan prei pagrūntisnai, kāi skāistas ebīmtan ast līkutan. Šī fōrmula ni mazzi būtwei tērpautan per debbans gnesnas šlaitīntans neggi taūwu trigubbasmu punktan.

Persōniskas pagaptis