Dānanmarki

Iz Prūsiska Wikipēdija
Sākais en: nawigaciōni, laukīsna
Dānanmarki
Danmark
Dānanmarkis karengus Dānanmarkis zentlin
Himnus: Der er et yndigt land
Prūs. Ast stawīda grazī tautā
Ōficiala bilā: dāniskan
Kittas billas: farēiriskan,
grenlāndiskan
Galwasmistan: København
Plattisku: 43 098,31 km²
Buwīntajai: 5 540 241
Walūta: 1 dāniska krōni
= 100 øre

Dānanmarki - Dānanmarkis Kunnegista (dān. Kongeriget Danmark) - Skandināwiska wālstis, ka ast ukamazzan iz gruppin stēisan skandināwiskan tāutan. Fōrmaliskai Dānanmarki turēi ēn sin Grenlāndijan be Farēirans. Dānanmarki arāukaui sen Mikskātautan en pussideinamans be sen Šwēdijan pra Sundan.

  • Wālstis galwā: Kunnegini Margarēti II
  • Auktimmiskwas galwā: Helle Thorning-Schmidt

Pōlitiskan sistēman

Dānanmarki ast kōnstitucijas mōnarchija - wālstis galwā ast kunnegini Margarēti II. Legislatīwan ast Folketing sen 179 parlamentārans. Parlamentārai ast etrīnktan panzdau eraīnan ketwirtan mettan.
Dānanmarki ast ukawūraisi Eurōpas mōnarchija. Kōnstitucijas mōnarchija pagaūwa 5 sīmenes stesse 1849 mettan.
Dānanmarki turri tūlipartijan sistēman. Deznimai gīrbis stēisan pārtijan en Folketingu ast 8-10. Wālstis ast strēipstus stesse Eurōpas Uniōnin, NATO, Peraīnintan Amzin Ōrganizaciōnin, Eurōpas Rādan, Nōrdiskan Uniōnin.
Dānanmarkis kōnstitucija bilāi, kāi ik dātun wālstis kōmpetencin sirzdauamziskai ōrganizaciōnin, prawerru turītun en Folketingu etsparāsnan stesses 5/6 parlamentāran. Kaddan pawīstin estparāi tūls nikāi 50% parlamentārai, segēi di referēndan.

Dānanmarkis regiōnai

Dānanmarki ast padelītan en 5 regiōnans, kawīdai turri ēn sin 98 pulkans.

Regiōns Būwis Galwasmistan Buwīntajai
Zēimiskan Jutlandan zēimiskas delīks stesse Jutlandan
Aalborg
580 tūs.
Sirdan Jutlandan Sirds delīks stesse Jutlandan
Aarhus
1,22 mln.
Pussideiniska Dānanmarki Jutlandas pussideiniskas delīks, Fiūns be kittas sallas, p.p. Langeland, Als, Ærø
Vejle
1,19 mln.
Galwasmistas regiōns delīks stesses Zelāndijas Bornhōlms
Hillerød
1,63 mln.
Zelāndija debīkaisis Zelāndijas delīks, tīt dīgi kittas sallas, p.p. Lōlandija, Falster, Møn
Sorø
812 tūs.
Jellingastabāi - ukawūraisis rūniskas zināts tekst en wūraidānisku

Istōrija

  • Pirmai enbūwintan ezze anglamans, jutamans be sasamans.
  • Kaddan anglai, jutai be sasai perplūwa prei Ēnglijan, kāi tennan enbūwintun, prei Dānanmarkin perwāndrau dānei (zūrgi VI-VII mtsm.)
  • Dānei pastāi kriksţānizitan (IX mtsm.)
  • Dānanmarkis kareusnā prīki prūsans en Sembai
  • 1397 - Dānanmarki teīki sendrāugi sen Šwēdijan be Nōrwigans Kalmaras Uniōnin
  • 1523 - Kalmaras Uniōni iznikka
  • 1814 - Nōrwigai gaūwa niperlānksnan ezze Dānanmarkei.
  • 1864 - pagaūsenis stesses pōlitiskan neutrāliskwan
  • 1940 - Mikskātauta pagaūwa ōkupitun Dānanmarkin
  • 1944 - Īslandas niperlanksnā
Persōniskas pagaptis