ETA

Iz Prūsiska Wikipēdija
Sākais en: nawigaciōni, laukīsna
ETAs zentlin

ETA (bask. Euskadi Ta Askatasuna - Pawīrpingisku be Baskan Tautā) - karriska ōrganizaciōni, kawīda ulinna per Baskan Tāutas niperlānksnan. Pastāi gruntīntan en 1957 mettan. ETA turri kāirans dīrans na perōnewingins be ekanōmiskans pawīstins.

Istōrija

  • En 1957 mettan Radikālai dīlatajai stesse PNV (Baskiska Naciōnalistiska Pārtija) gruntinna karriskan ōrganizaciōnin ETA (Euskadi Ta Askatasuna - Pawīrpingisku be Baskan Tautā).
  • En 1961 mettan audāi si pirmā ETAs akciōni - niizpalta bandasnā stesses attakin na tensīlin wezāntin fašistiskans weteranans stesses špāniskan buttiskan kareūsnan.
  • En 1973 mettan ETA ast ergalinnusi admirālin Luis Carrero Blanco, kawīds bēi Špānijan premiērs be ukataūws draūgidilānts stesse generālin Franco - Špānijas fašistiskan diktatōran.
  • En 1975 mettan aulaūwa gen. Franco be pagaūwa kitawīdinsnas en Špānijai
  • En 1978 mettan gruntinā di Herri Batasuna - ETA pōlitiska reprezentaciōni
  • Mettai 1982-1988 - ETA turri drāugidilasnan sen winnatautiskans ōrganizaciōnins, kāigi ēiriska IRA be palestiniskas Hamas
  • Ezze 1983 mettan špānijas wālstis kliptina terroristiska ōrganizaciōni GAL ast ergalinnusi 23 zmūnins, kawīdai bēi enmirītan kāi ast en ETA.
  • En 2002 mettan Herri Batasuna pastāi delēgalizitan
Persōniskas pagaptis