Eurōpa

Iz Prūsiska Wikipēdija
Sākais en: nawigaciōni, laukīsna
Eurōpa

Eurōpa - sāusawas delīks, tradiciōnalai bilītan per kōntinentan, fōrmalai ast subkōntinents, kawīds ēmpiri sen Āzijan teikāi kōntinentan Eurāzija. Sen plattikswan 10,180,000 km² Eurōpa teikāi 6.8% zemmis plattiskwas. Eurōpa ast ukadebīka Eurāzijas pusisalā, ensegēi 1/5 tenesses wīrsawiskwas.

Ēnturs

Pabilīsnas pertiksnā

Pabilisnā Eurōpa mazzi pertiktwei ezze grēkiskai prēikenin Εὐρώπη (Europe) be pra tenesses lātiniskan fōrmin ast engūbusi en ēst wissans swītas billins. Prēikenis emnes etimolōgija ni ast eīsku. Mazzi di ēitwei ezze grēkiskan εὐρωπός (europos) - lāngu paskīnts, anga iz asīriskasmu wīrdan ereb zentlīntismu wakkars.

Eurōpas araīkai

Eurōpas dēiniskas arāiks ast gārbai Ūrals, appi Ūrals be Kaspijas Jūris. Pussideiniskas arāiks ast Kāukasus, Kīrsnas Jūris be Sirdazemmiskas Jūris.

Pussisalas

Pussisalas teikāi 25% Eurōpas wīrsawiskwas. Ukadebīkan ast Skandināwiska pusisalā sen plattiskwan 800 000 km².

Sallas

Sallas teikāi 7% Eurōpas wīrsawiskwas. Ukadebīkan ast:

  1. Debā Britānija (218 476 km²)
  2. Īslandan (103 000 km²)
  3. Ēirija (84 406 km²)
  4. Nawwas Zemmis zēimiska salā (48 904 km²)
  5. Spitsbergen (37 673 km²)
  6. Nawwas Zemmis pussideiniska salā (33 275 km²)
  7. Sicīlija (25 400 km²)

Gārbai

Mont Blanc

Ukaaūktai gārbai en Eurōpai ast Ālpas sen ukaaūktan wīrsun Mont Blanc sen aūktan 4811 m k.j.k.

Appis

66% Eurōpas wīrsawisku perlānke prei Atlāntis Ōceanas izlijan, 16% prei Arktiskas Ōceanas izlijan be likkis prei ēntrewingin akwēnan izlijan. Līkutas plattiskwas paggan be ilgas krāntas līnijas paggan Eurōpas appis ni perlānke prei ukailgaisins en swītu - Eurōpas ukailgaisi appi Wōlga ast na 15 deīktan pa ilgan en swītu.

Ukailgaisis Eurōpas appis ast:

  1. Wōlga (3531 km)
  2. Dōnaws (2888 km)
  3. Ūrals (2428 km)
  4. Dnepras (2285 km)
  5. Dōns (1870 km)

...

  1. Wīksla (1047 km)

...

  1. Mīmeli (appi) (937 km)

Appis sen ukadebban apeīnas plattiskwan ast:

Persōniskas pagaptis