Fazāns

Iz Prūsiska Wikipēdija
Sākais en: nawigaciōni, laukīsna
Fazānas wīriks
Fazānas gennika
Fazānas enbūwinsnas areālin

Fazāns (Phasianus colchicus) - sirds, enskajjints pippelis iz sēimin stēisan gertiskan (Phasianidae). Pirmiskai fazāns en Eurōpai enbūwinuns tēr Wōlgas deltan, Kāukazan, Perkāukazan be sawinzlin ezze Irānan ērgi Mandšūrijan. Pirzdau 3000 mettans intrōducitan en Wālkijan, Prankrīkin be Mikskātautan. En wīlins sirdametsimtans intrōducitan en pastippan mattawingin Eurōpas zōnin be en Zēimiskan Amērikan.

Ēnturs

Pērgimis glaubāi

Ukadebs laūkas pippelis iz sēimin stēisan gertiskan. Turri spārtans naggins, ilgaisins nikāi prei laukagertan, kawīdas dāst tenesmu dīwai be ilgai bigātwei. Warewīngei nagāi dāst fazānu aukaptun zemmin be preizemmiskans aūgmenins. Spārts snaps dāst gabtun be ergalīntun augaūlins. Wīrikai ast mūisesan nikāi gennikas, turri ilgan staggan be ast ōranzinan. Gennikas debban ast kāigi buttas gertas debban, šai maldāi ast ebārwintan kāigi gennika. Palīgu buttas gertammans sta ast ginniskas pippelis, teikāi līkutans gruppins.

Sirzdas ermattausnas

  • Kērmenes ilgan: 68-80 cm gennika, 85-95 cm wīriks
  • Skreīlin segsnā: 68-85 cm
  • Kērmenes swars: wīriks ērgi 1.5 kg, gennika ērgi 1 kg

Sirdawisku

Enbūwina etwertans areālins sen sirdalaūkiskans kīrnans, pakīrnintans laūkan krāntans, swāikstinans meddins, kīrnans prei undans. En zēiman laukijja deīktans kwēi ast mazīngi tenesmu kliptintun si ezze wītrai be snāigu. En bītan enskrāida na garrins be stwen izlaīde naktin.

Lāndan

Īst sīmenins, wēisins stēisan wūgans, kīrnans be garrins, pagār zallins delīkans be saknins stēisan aūgmenin. En daggan īst wūdans, slaīkans be glaīmins, ainuntkaddan īr krupeīlins, isturēitans, pellins, līkutans zukkans be aulaūwusins zwīrins. Šāi maldāi īst en galwas delīku zwīriskan lāndan.

Persōniskas pagaptis