Glōsana

Iz Prūsiska Wikipēdija
Sākais en: nawigaciōni, laukīsna
Glōsana
Glōsanas enbūwinsnas areālin

Glōsana (Anguis fragilis) - benaggi isturēita iz sēimin stēisan glōsaniskan. Perbuwinna pastippan Prūsan. Ast erzinātan kāigi Tertiāras relīktas fōrmi.

Ēnturs

Enbūwinsnas areālin

Ēst pastippa Eurōpa. en zēimans kakinna sirdan Sōmijan be Šwēdijan. Arāiks bīga na 67° N, palīgu kāigi prei prastanin āngin, iz ripūlins tālis kakinna tēr Giwaigaminantī isturēita - ērgi 70° N. Ni ast en Ēirijai, pussideiniskai Špānijai, Krīman be Sirzdazemmiskas Jūres sallins. Buwinna dīgi en Kāukazu.

Sistēmatiki

Kadāi wisāi pērgimis iz gaddingin Anguis bei laikātan per ainasses pērgimis (Anguis fragilis) pōpergimins. Teinū nadāi di šlaitīntun di en ripīntins pērgimins:

  • Anguis fragilis - enbūwina wakkariskan Eurōpan, Skandināwijan, Ungrans, Rumānijan, Bulgārijan be Balkanans.
  • Anguis colchica - enbūwina dēiniskan Eurōpan, baltiskans tāutans (dīgi Prūsan), ērgi Rumānijan.
  • Anguis graeca - enbūwina zēimiskan Grēkantautan be pussideiniskans Balkanans.
  • Anguis cephallonica - enbūwina Pelōpunesin be delli grēkiskans sallins.

Naws padelīsenis bēi segītan na gruntan stēisan nawwan enlaukīsnan stesses mitochondrias DNA.

Glaubāi

Kakinna 50 cm ilgas, iz ka dwāi tirtāi ast stags (prei angzdris stags teikāi 20% kērmenes). Stags mazzi būtwei aumestan en trinewīngiskwas prēipalu pastips adder delīks, adder panzdau ni etaūga prei pagaūwingin ilgan. Barwi ast sīwan, siwakukkan, adder rudakukkan. Na rīkisnan bīga 2-5 ēnilgas līnijas, ainuntkaddan dīgi galīmbai milinikāi. Wīders ast ezze timrakukkasmu ērgi ēst kīrsnan.

Galwan ast mazzan be ni šlaitīntan ezze kērmeni sen wīnzus anzukkan. Wukāi ast nigēidran be skattawan, na galwan ast widātan āusis. Šāi wisāi glaubāi šlaitinna glōsanan ezze angzdremans.

Gīwatas wīds

Glōsana migga en zēiman ezze spallinan ērgi pūlin-sakkin. Glōsanai senrīnka si ēmpiri na migīsnan ēmpiri sen kittans isturēitans be angzdrins en dubnans be kitēimans deīktans kawīdans sargāi tennans ezze saltu. Patūlina si en zallawu. Glōsana ast pautaigiwaigaminnanti, pa trīns mīnsins gennika gaminna 8-12 māldanins. stāi maldāi ast 33-35 mm ilgas. Maldāi turri timran wīderan be geltaīnan adder sīwan rīkisnan sen ēnilgan līnijan. Ast aktīwan pa miglin adder ankstāinai. Gabja līkutans bewērbuliskans zwīrins. Skatta līnai be nidiwaspārtai, stesse paggan deznimai ast upperan stēisan drezzawan, kāigi Liguzuwinnin angzdris, azzis, lappi be pippelai.

Persōniskas pagaptis