Līns

Iz Prūsiska Wikipēdija
Sākais en: nawigaciōni, laukīsna
Līns en Kotkas mauretaŗu

Līns (Tinca tinca) saldas undas zuks iz sēimin stēisan zarātiskan, gaddingis Tinca ainagimmuns pertreppeniks. Enbuwinna pastippan Eurōpan šlāit zēimiskan Skandināwijan, zēimiskan Skūtijan, Krīman, Grēkantautan, Dalmacijan. En Azijai en Sibērijai. Ebtiktan dīgi en Baltijas sūruwingimans preikrāntiskans undans.

Buwinna en wisēimans stalāntins be tekāntins undans, ukarēide en tappjamans, sekummans paāugtamans stalāntins undans. Spārtai dārgs prīki zemman deginnes ēnturan. Ast tapinmilīntin, aktīwaisin en naktin. En zēiman migga enkaptan en dubnu.

Gārdwas mēnsas paggan ast rēide gabtan be wāisintan en ūramans. Tūlin grazintinniskas rassis ast laikātan en preibuttiskans ūrans.

Pērgimis glāubai

Lins turri spārtawidan kērmenin, pastegtan sen malkan zuwinnin spārtai ensadīntan en pastegtai sen glittu keūtan. Plūtwai ebskritan, akkis līkutan, skrittan. En āustas lunkimmans īnsas wānsas. Rīkisna ast tīmran, sīwazalin, grawwai ōliwazalin, zallin anga geltaīnazalin sen aūsan blīngan. Wīders gaīlawingi anga geltaīnan. Plutwāi timrasīwan anga wurmiwiōlatan. Aks wūrmin. Līnai iz spartai paāugtans undans ast tīmraisin, adder iz gēidrans, sekkuns undans ast lāukaisin be turri wūrmjawingins wārdsan ebzūrgiskwan.

Līns turri eīskun gīmtiskan dimōrfizman - wīderas plutwāi prei wīrikan ast ilgaisin nikāi prei gennikan be kakinna per punninan.

Līnai īda bewērbuliskans zwīrins iz dubnan.

Patulinsnā en V - VII. Gennika lazinna ērgi 900 000 pāutans stesse zūrgi 1 mm debban.

Sirzdas ermattausnas

  • kērmenes ilgan ērgi 40 cm (maksimālai ērgi 70 cm)
  • swars ērgi 2 kg (maksimālai ērgi 7,5 kg)]
Persōniskas pagaptis