Laītawa

Iz Prūsiska Wikipēdija
Sākais en: nawigaciōni, laukīsna
Laītawa
Lietuva
Laītawas karengus Laītawas zentlin
Himnus: Tautiška giesmė
Prūs. Naciōnalā grīma
Ōficiala bilā: laītawiskan
Kittas billas: pōliskan, mackāliskan, zeimāitiskan
Galwasmistan: Wilni
Plattisku: 65 300 km2
Buwīntajai: 2,979,000
Walūta: litas

Laītawa, Laītawas Republīki (laīt. Lietuva, ōficialai: Lietuvos Respublika) - baltiska tautā en centrālai Eurōpan, pagār Baltiskan Jūrin. Laītawa arāikaui sen Lattawan en zeimammans, sen Krēiwan en pusideinadeinammans, sen Pōlin en pusideinammans be Mackālijan (Kunnegsgarbas Skrits) en pusideinawakarammans. Laītawas wakkariskas delīks ast Jātawa. En Laītawai gīwa zūrgi 3 miliōnai zmūnin, galwai laītawjai. Stwen dīgi gīwa pōlis, mackālis be zeimāitei - etniska gruppi. Laītawas galwasmīstan be ukamūisesan mīstan ast Wilni. Ōficiala Laītawas bilā ast laītawiskan - ainā ezze gruppei stēisan deinabaltiskan billin.

Istōrija

Laītawiskai gintu pastāi peraīnintan ezze Mindaugu en 1230. Tāns bēi pirmas Laītawas kunnegs (ezze 1253). Pagūniska tautā bēi Miksiskas Urdenas kakīnsli. Šlāit stan, laītawjai dīwai mūisesina swajjans teritōrijans, erkareūjantei slāwiskans zemmins stesses Kiewas Russin.

En XIV mettasimtas wangan Laītawa bēi ainā ezze ukamūisesan Eurōpas wālstimans. Geopōlitiska situaciōni izwakēi tulakūlturiskan be tulabilliskan perōnin. En tāutai bēi spartā religiōnis tōleranci. Wītingija enimmi slāwiskan billin kāigi swajjan ōficialan billin, ikāi tenēi bēi ukadeznimais baltiskas pertīksnas. En 1385 Debfirsts Jagaīla pagaūwa uniōnin sen Pōlin. Tāns pastāi dīgi Pōlis kunnegs be enwedde kriksţāniskwan en Laītawan.

Pa dwāi ēntrewingins kareūsnans Debfirstas tītelin immi Jagaīlas brāti, Witāutas. Dīnka drāugidilāsnai sirzdau Pōlin be Laītawan, Urdenas karrin pastāi ebwarītan en Grunwaldas Ūlinsnai en 1410. Ši ūlinsna wangiskai kuslina Urdenan, kawīds bēi Laītawas galwas prēisiks. En Ūlinsnai delīkan immi zūrgi 50 tūsimtai zuldātai. Kaddan Jagaīla be Witāutas aulaūwa, nōbilai kwaitēi wangīntun uniōnin, adder trīnewingisku iz Mackālijas pāusan preispārtina Laītawan prei tālaisin drāugidilāsnan sen Pōlin.

En 1569 pastāi teikātan reāla uniōni sirzdau Laītawan be Pōlin. Laītawa aīnat turēi niperlānksnan en delli aspektamans. Tauwā uniōni dīlina plattun polōnizisnan - billas, tradiciōnis, pōlitikis be identitātis. Wītingijas tikrōmiskwas en XVI be XVII mettasimtan (pabilītan Ausaīna Pawīrpingisku) bēi wālstes krūsnas grunts. Sirzdau 1700 be 1720 40% stēisan buwīntajan aulaūwa epidēmijas be kareūsnan paggan. Pōliskai-laītawiska uniōni pastāi padelītan sirzdau Āustrarīkin, Mackālijan be Prūsijan en trimmans padelīsnans (1772, 92 be 95).

Staddan debīks Laītawas delīks pastāi perlānku ezze Mackālijan, stesse paggan pagaūwa rusificisnā. En XIX mettasimtu pagaūwa dīgi naciōnalitātis gaiwinsnā. Laītawjai izpretta, kāigi swarewīngi ast tenēisan bilā be kultūri. Ikāi laītawiska pressi be perlazīnsna bēi drēuditan, aīnai tūls zmūnei mukinna si laītawiskan.

Pa Pirman Swītas Kareūsnan Laītawa etgaūwa niperlānksnan ērgi 1940. Mīmelis regiōni pastāi preidātan prei wālstin en 1923, adder etīmtan ezze miksimans en 1939. Wilnis regiōns bēi pa pōliskan okupaciōnei ezze 1920. En 1940 Sōwetiska Uniōni erkareūwa Laītawan, be ši situaciōni wērau ērgi 1990. Sōwetiskan karrin atakijja Laītawan en 1991, adder enwangiskai akceptijja nawwan būsenin. Ezze 2004 Laītawa ast en Eurōpas Uniōnei.

Pōlitiki

Laītawas prezidēntis kadēnci wēraui pēnkei metāi. Šis subs prezidēnts mazzi būtwei etrīnktan dwaiwārst. Laītawiska parlamēnti ast pabilītan Seimas be turri ēn sin 141 parlamentārans. 71 ast etrīnktan pra rīnkawans en aīnaparlamentāramans skrittins, 70 en tūlaparlamentāramans sen proporciōnalin sistēman. Pārtija turri gaūtun mazzais 5% stēisan tārin, kāi enēilai en parlamēntin.

Laītawa ast padelītan en 10 skrittans (apsktritis), kawīdai ast padelītan en 60 "mūterins" (savivaldybė). Mūterei ast padelītan en 500 "pulkans" (seniūnija).

Demōgrafija

Enlaukīsnas pawaidinna, kāi laītawjai ast taūwu gintawan sen lattawins, adder dīgi sen estans be sōmins. En Laītawai 84% stēisan buwīntajan ast laītawjai, 6,6% ast pōlai, 5,5% ast mackālai be 1,4% ast krēiwjai. Stwen dīgi buwinna jūdis be cigānai, adder tenēisan gīrbis ni ast tīt debīkan.

En statistikimans ni gīrbaui di zemāitins, kwāi ast etniska gruppi taūwu laītawamans. Tenēi bilāi zemāitiskai. Bilāi di, kāi en Laītawai gīwa zūrgi pussi miliōnan zemāitei.

Ukamūisesai mistāi: Wilni (542 tsm.), Kaunas (337 tsm.), Mīmeli (177 tsm.), Šiauliai (121 tsm.) be Panevėžys (109 tsm.)

Religiōnis: 79% katōlai, 5% ortodōksai, kitāi - zūrgi 2%.

Persōniskas pagaptis