Pelīmaigis

Iz Prūsiska Wikipēdija
Sākais en: nawigaciōni, laukīsna
Pelīmaigis - wīriks
Enbūwinsnas areālin

Pelīmaigis (Falco tinnunculus) - sirdas pippelas pērgimi iz sēimin stēisan maigin (Falconidae)

Ēnturs

Enbūwinsnas areālin

Pelīmaigis perbuwina ēst pastippan Eurōpan, Taūwans Dēinans be zēimiskan Afrikis krāntan. Pōpulaciōnis iz zēimiskan be dēiniskan Eurōpan enbūwina šan areālin tēr en ligzdausnas kērdan. Pelīmaigis ast ukatūlinan en wakkariskan Eurōpan be ainatīngi mūisesina swajjan tūliskwan en dēiniskai Eurōpan, galwai en mistammans. En swajasmu areālin etrīnka deīktans sen auktans garrins, meddin krāntans be etwertan plattibin be mīstans be kāimans.

Pērgimis glāubai

Sirds maigis. Rīkisna be skreīlin wīrsus rūdakukan sen trillunkinans kīrsnans mīlinans. Dīgi naguttei ast kīrsnan. Zemman ast lāukan sen nalāsinsnan. Stags ast ilgan be galīmbawingi sīwan. Anzukas skreīlis turri pjūklas wīdan. Galwā sīwan.

Pelīmaigis karakterīngi kabba en wīnu laukītun swajjan upperan na zemmin. Stesmu dīnkun mazzi būtwei pazinātan iz tālin.

Sirdas ermattausnas

  • kērmenes ilgan zūrgi 33 - 37 cm
  • ausegsnā stēisan skreīlin zūrgi 68 - 78 cm
  • staggas ilgan zūrgi 15 - 18 cm
  • swars zūrgi:
gennika
190 - 280 g
wīriks
180 - 230 g

Lāndan

Pelīmaigei buwināntei en kāimans be etwertammans plattibins īst galwai wūdans be pellins be kittans līkutans grezūlins. En mistammans tenēi meḑāi ēst ter na pippelins - spurglins, sīnikans, skwīrikans, trazdins be īr na zēidas burrenikans. Ik en mīstu ast pawīrpai plattibis, stenge gabtun grezūlins. En wūliskamans deīktans meḑāi dīgi na isturēitans.

Persōniskas pagaptis