Pissis

Iz Prūsiska Wikipēdija
Sākais en: nawigaciōni, laukīsna
Piššas rādasbutan

Pissis (pōl. Pisz, Jańsbork, miks. Johannisburg) - mīstan en dēiniskai-pussideiniskai Galindan, prei appin Pisā. En 31 sallwan 2010 mettas mīstan turēi 19 439 buwīntajans. Piššas mūteris galwasmistan. Mīstan ast ebzūrgintan pra Piššas Graūdenins.

En mīstu ast garaīnas industrījas dizītawa.

Istōrija

  • 1344/1345 - pirmā pils na Pissas krāntan pastāi zēisnan. Pils bēi augraūstan pra laītawins en 1361 be 1366 mettan.
  • 1367 - pirmas tikrōmis per wāisin prei pillin. En 1450 mettan en appumans jāu enpeisāsenis ezze eptmanin.
  • 1451 - pirmā, niizpalewīngi mīstas lōkaciōnis bandasnā.
  • 1455 - būran senskisnā enkērdan trīsnadesimtmettiskan kareūsnan. Senskīsenikai ast erkareūwusis pillin.
  • 1645 - Frīderiks Wilhelms ast dāwuns Piššu mīstas tikrōmins.
  • 1698 - enkērdan stēisan debban meḑānin pastāi ergalīntan panzdaumai zambrai em Piššas Graūdenimans.
  • 1709-1711 - mārs, kawīdan tēr 14 buwīntajai ast pragiwīwusis
  • 1809-1814 - mīstan be ebzūrgisku grābtan pra prancōzins
  • 1905 - Pissis pastāi sēitan sen gelzāpintin sen Alnāsteinin be Lukkan
  • 1945 - mīstas enpalla pa pōliskan waldīsnan
  • 1948 - garaīnas industrījas dizītawa pastāi enskajjintan
Persōniskas pagaptis