Prūsa

Iz Prūsiska Wikipēdija
Sākais en: nawigaciōni, laukīsna
Tēnti Prūsas tāutaskarti
Baltiskai amźai

Prūsa - istōriska tautā sirzdau Mīmelin en zeimammans be deinammans, Mazzawan en pusideinammans be zemmawan Wīkslin en wakarammans. Pirzdaumai bēi enbūwintan pra prūsans, teinū padelītan sirzdau Pōlin, Laītawan be Mackālijan.

Pirmā prūsiska wālstis bēi en uštasmu metsimtan. Sta bēi Wīdawutes kunnegista na teritōrijai wīlaišas Wārmin. Pirzdau Urdenas perēisnan ni bēi aīnan prūsiskan wālstin. Prūsa bēi padelītan na gintus tāutans:

kawīdai bēi niperlānku adder kuōrdinitan pra kirsagintiskan urdenan stēisan Kriwwin (šī kerdā ast bilītan dīgi per prūsiska teōkratija) Ukaswarewīngei deīktai bēi Balga (pirman galwasmistan), Drūsa be Wisķāutai (debbas āustas), Rāmawa (religiōnis centran).

En XIII mettasimtan ebwarītan pra Miksiskan Urdenan. Stan kērdan pragīwija zūrgi 150 tūsimtans prūsans. Pagaūwa si kōlunizaciōnis kerdā. Prei Prūsan preiwāndrau pōlai, laītawjai (en kōlunizaciōnis pagaūseņu tūlin iz tennans bēi etwartinātei si prūsai), miksis, šuttai, ullanderei be kitāi. Prūsai pastāi miksintan, pōlunizitan adder laītawizitan.

En XV mettasimtan delīks stesses Prūsan sendāi di prei Pōlin (Pameddi, Paguddi be Wārmi). En 1525 mettan, en deīktu stesses urdenas wālstin, pastai pagruntintan Prūsija - swītewiska wālstis. En 1772 wālstis ast preidātan prei Hohenzollernan mōnarchijan be panzdau prei Mikskātautan.

En 1945 Prūsa pastāi padelītan sirzdau Sōwetiskan Uniōnin be Pōlin.

Tēnti tautā ast en trimmans wālstins:

  • en Pōlai (1 600 000 buwīntajai, 24 000 km²)
  • en Mackālijai (900 000 buwīntajai, 15 000 km²)
  • en Laītawai (200 000 buwīntajai, 2 000 km²)
En kitēimans billins
Persōniskas pagaptis