Rīzlis

Iz Prūsiska Wikipēdija
Sākais en: nawigaciōni, laukīsna
Rīzlas cēntran

Rīzlis (miks. Rößel, pōl. Reszel, wūrais Rēzlis) - pulkas mīstan en pussideinas Bartai, prei appi Sāinan. Pa dātan iz 2012 mettan, mīstan turēi 4910 buwijjans. Pra mīstan wedda pintis iz Rāistanpilin, iz Guddamistan be iz Bartans en Bīskupaspilin.

Istōrija

En mettu 1241 Urdenas karēi ast erkareūwusis prūsiskan pillin, enpeisātan kāigi Resel. Pa aīnan mettan Prūsai ast etgaūwusis pillin be laikāwusis din pra pēnkins mettans. En 1247 mettan Urdens ast ebwarīwuns pillin be laikāwuns din ērgi 1261 mettan, kaddan pastāi etkūmps pawīrpintan enkērdan Āntras prūsiskas senskīsnas.

En 1300 mettan pilīnai iz Brūnsibergan ast pagruntinusis prēi pillin kāupiskan wāisin. Tenesses dīwas etwijāsnas paggan, Rīzlis en 1337 gaūne mīstas tikrōmins, pa lōkaciōnis aktan en Kulmas tikrōmei. Pirmas burgamīstras bēi pilīns iz Brūnsibergan Ēlaws (Eleus). En 1372 mettan pagaūwa dei zēistun mīstas zēidans sen turmans be trīns wārtans. Ēn šan kērdan Rīzlis bēi tīrts ukadebs mīstan en Bīskupas Wārmin, pa Brūnsibergan be Lēcbargan. En 1440 mettan Rīzlis engūbi en Prūsiskan Uniōnin.

Ezze bīskupas Watzenrōdes inicjatīwan, en 1505 mettan pagaūwa dei zēistun nawwans mīstas zēidans be drūktawans, kawīdai ast galbusis zēistun mīstan prei 1520 mettan prei Urdenas karres atakkin. Mīstan ni bēi dīgi ārditan enkērdan kareūsnas sen Šwēdijan. En 1631 mettan Īzuitai izguztāi iz Brūnsibergan, en klaštōras zeidammans praīmtan ezze Augustinan klaštōru, ast pagruntinnusis kōlagijan kwēi ērgi uššans tūsimtans stēisan abzōlwentin pastāi iztikīntan.

En 1806 be 1807 mettan ugnei ast ārdiwusis mīstan. Ēst pastippan mīstan ast deggusis. Kāi etzēidlai mīstan, izdīja dei delīkan stēisan mīstas zēidan. En 1816 mettan wanginna dei zēistun rādasbutan.

En 21 daggin 1821 mettas turēi deīktan panzdaums en Prūsas Kunnegistai be en pastippai Eurōpai prēipalis stesses burrewinis degīnsnan. Burrewini - Barbara Zdunk pastāi ebwinūtan per ugnin en 1807 mettan be burtausnan.

En 1910 mettan dizītawa Friedrich Fest ast zēidusi winalaīwan.

En 1914 mettan mackālai ast erkareūwusis mīstan en 1917 mettan delli iz wūrans buttans prēi kāupan ast deggusis. Enkērdan āntras swītas kareūsnas mīstan ni pastāi ārditan. Er ripīntins mettan izdīja dei kīrsa 30 istōriskans zēistans. En mettans 1976-1985 pils pastāi remōntitan.

Pamintlāi

Mīstan turri erlaikātan sirdametsimtiskan urbanistiskan plānan.

  • Pils stēisan Wārmis bīskupan
  • Sw. Pīteres be Pāulis kīrki
  • Ortōdoksiska kīrki (ērgi 1963 mettan gimnāzijas kīrki)
  • Gōtikiskai tiltāi kīrsa Sāinan
  • Mīstas zēidas fragmēntis
  • Īzuitan kōlagijan
  • Klasicistiskan rādasbutan iz XIX mettasimtan.
Persōniskas pagaptis