Sāmjai

Iz Prūsiska Wikipēdija
Sākais en: nawigaciōni, laukīsna
Sāmiskas karengus
Sāmintauta

Sāmjai - amzin, kawīdan enbūwina galwai Sāmintautan - istōriskai-geōgrafiskan tāutan en Zēimiskai Eurōpai. Sāmintauta teinū ast padelītan sirzdau Nōrwigamans, Sōmijan, Šwēdijan be Mackālijan. Sāmjai ast palikkei stēisan pirman buwīntajan en Skandināwijai. Tenēisan kērmenes wīds ast palīgu Āzijas wīdu. Tenēi ast zemman, tenēisan galwas ast īnsan, prusna ast, skardā ast biskin geltaīnan, akkis be skebelāi ast tīmran. Tēr aīnan tīrtan stēisan Sāmin tērpaui ainuntkawīdan sāmiskan billin (sāmiskan faktiskai ni ast ter ainā bilā, adder gruppi stēisan billin). Kitāi tērpaui wālstis billin.

Istōrija

Sāmin pirzdaunīkai buwinnusis en Fennōskandināwijai ezze panzdaumai ebladīsnan (st. ast zūrgi pirzdau 10 tūsimtan mettan). Tenēisan ensegisnā bēi pirzdau wissan meḑāni. Ērgi XIV mettasimtan tenēi enbūwinusis debīkan Skandināwijas delīkan, panzdau tenēi pastāi izkūmpintan en zēimans. Sāmjai bēi kriksţānizitan wīlai - ezze XVII ērgi XIX mettasimtan. Skandināwijas sāmjai pastāi luterānai, mackāliskai sāmjai pastāi ortōdokšai. Brendu gērdautun, kelli sāmjai tēnti gīwa. Sta ast spārtai druwimīnan, kāi gīrbis ast zūrgi 60 000. (zūrgi 2 tūsimtai en Mackālijai, 7 tūsimtai en Sōmijai, 17 tūsimtai en Šwēdijai be 40 tūsimtai en Nōrwigamans).

Teinū asimilaciōnis paggan sāmjai ni ast pintegaujantin amzin. Tenēi aīnat ensegēi si en tradiciōnalins profesiōnins. Šandēinan ast mazīngi pabilītun trīns gruppins - meddes sāmjai (meḑāni), krāntas sāmjai (zukausnā) be gārban sāmjai (rēnan waisinsnā).

Persōniskas pagaptis