Skwīriks

Iz Prūsiska Wikipēdija
Sākais en: nawigaciōni, laukīsna
Skwīriks
Enbūwinsnas areālin

Skwīriks (prastasis skwīriks) (Sturnus vulgaris) - līkutas pippelas pērgimi iz sēimin stēisan skwīrikan.

Ēnturs

Enbūwinsnas areālin

Ēst pastippa Eurōpa, wakkariska Āzija, Sirdazemmiskas Jūris afrikiskai krantāi be Taūwai Deināi. Intrōducitan en Zēimiskan Amērikan, Pussideiniskan Afrikan be Austrālijan.

Pērgimis glāubai

Mazzan nikāi sisē, turri kīrsnan ebplaūgzdisnan sen gaīlins milinīkans. Stai maldāi ast sīwan. En assanin ebplaugzisnā ast ēst kīrsnan, tēr gennika palaīde delli gaīlins milinīkans. Skwīriks ast mimētiskas pippelis - mukka āntrintun gērdans. En swajjan gremsnan enwejja kittan pippelin gremsnan be dīgi zmūnin tārin.

Sirdas ermattausnas

  • kērmenes ilgan zūrgi 21 cm
  • ausegsnā stēisan skreīlin zūrgi 38 cm
  • swars zūrgi 80 g

Lāndan

Īst slaīkans, wūdans be tenēisan larwins, glaīmins, sīmenins be wēisins. Īst dīgi skebbelingins līzarans, kawīdans ni īst kitāi pippelai. Skwīrikans ast mazīngi ebtiktwei en saddamans, kwei īst wēisins kāigi wisnaītas, pippelin wisnaītas be sliwaītas. Kitawīdai nikāi kitāi pippelai, skwīrikai mazzi īstun fermentītans wēisins be ni waidīntun alkokōlas endilīsnas zentlins - ast tīt, beggi prei tennans klads stesse alkohōlas dehidrōgenazi ast spārtai aūktan - 14 rēizans aūktaisis nikāi prei zmūnins.

Persōniskas pagaptis