Stārks

Iz Prūsiska Wikipēdija
Sākais en: nawigaciōni, laukīsna
Stārks en mauretariju en Kotkai

Stārks (Sander lucioperca) - drezzaws zuks iz zēimin stēisan azzegiskan (Percidae).

Ēnturs

Enbūwinsnas areālin

Eurōpa ezze Rēinas be Rōdanas apeīnu ērgi Kaspijas Jūrin be pussideiniska Ēnglija. Ni ast na Apeninan be Balkanan pusisallin be en zēimiskai Skandināwijan. Gīwa en azarammans twānkstas azarammans, sirdammans be debīkamans appins be en Baltijas preikrāntas undammans. Buwinna en gilummans, nigeidrammans undans sen dirzlin, zigzdas, zwīrkstes anga lāides dubnan.

Glaubāi

Kakinna 130 cm ilgas be 15 kg swarras. Kērmens ēnilgan, biskin grawwai plassintan, galwā relatīwai līkutan. Āustin spārtai ebdāntintan, na pagaūseņu delli dāntis ast mūisesan nikāi kitāi. Debīkas akkis, etswāikstintis en timru. Rīkisnas plutwāi zentlawīngi etālintan ezze sins.

Gīwatas wīds

Aktīwan en bītan en naktin be ankstāinai, labbai wīda en timru. Stāi maldāi īst planktōnan, ezze 3-4 cm ilgas pagaūne meḑātun māldanins kitēisan zukkan, ezze 10-15 cm pastāne tīpiskas drezziks. Īst relatīwai līkutans zukkans.

En 4 mettan wūran stārks ast 50-60 cm ilgas be 1 kg swarras. Patūlina si en sakkin-zallawan prei undas temperatūrin 12 °C na sekkun undan, ērgi 1m (en ainuntamans azzarans īr ērgi dellinadesimt mētran). Wīriks zēide ligzdan be gennika lazinna en di 200 - 300 tūsimtai stēisan pāutan. Wīriks sargāi pāutans māldanins be garantijja skīštas be deginīntas undas preiplūsnan.

Zentlisnā per zmūnins

Stārks ast gardan stesse paggan ast wāisintan en ūramans. Ast wertīngi per dalkenīkans be gabtan na gīwan adder nigīwan zukīkan adder spinningan, šlaitawīdai na gummiskans glāuderins iz krūsnan.

Persōniskas pagaptis