Talk:Diftōngs

Iz Prūsiska Wikipēdija
Sākais en: nawigaciōni, laukīsna

As peisālai tit: Diftōngs — dwejjan wōkalan sendīsnā en arāikamans zilbis, sendest si iz dwai šlaitawīdans elamēntans, kwēi pirmas elamēnts ast akcēntiskan be ilgan, bilāi si per serdan; adder āntars ast glaids (dirēis ēngl. 'glide'); prei diftōngas iztarīsnan billas ōrganai kitawīdina swāise lazīnsnan. --93.185.193.179 14:47, 9 daggis 2010 (UTC) ēndwisis

Prōblaman, kāi MK peisāi kāi ni tēr wōkalai, adder en wāngai konsōnants ast dīgi diftōngas delīks:

   C - konsōnants
   V - wōkals

   1. Tōnai (ni ilgan!) ast zilbis akcēntai.
   2. Tōnai en baltisku mazzi būtwei tēr en ilgamans zilbins.
   3. Diftōngai ast ilgas zilbis, adder kōmpunēntis stēisan diftōngan ni ast ilgas kōmpunēntis!
   4. Diftōngai en baltisku ni ast ter ai(-C), ei(-C), au(-C) (eu ast minkstas konsōnants + au), ui, aui (triftōngs),
   adder dīgi alC, elC, amC, emC, anC, enC, arC, erC, alC, elC, urC, irC, st.a.
   a, e, u, i + m, n, r, l + C 
   (/ + V ni ast diftōngs beggi zilbi ni ast auwertan, ni ast ainā zilbi:
   ama ni ast diftōngs, kāigi dīgi awa ni ast diftōngs - dwāi zilbis !).
   En sanskrittu be p.p. en čekkisku r, L ast wōkalai, kaddan ast en aīnai auwertai zilbin, plg. ček. prst "pīrstan". 

   5. Akūts (en prūsisku be en lattawisku stan ast tōns sen paspārtinsnan si na āntran kōmpunēntin):

   ´ā = aA, plg. rāks, dātwei etc., ´ī = iI, plg. dītun (<121>) etc., ´ū = uU, plg. mūti, prūss etc.:  r[aA]ks, d[aA]twei, d[iI]tun, m[uU]ti, pr[oU]s
   (en sembisku naturālai balt. ū, ī, st.a. ni iz balt. *ā, *ē, diftōngizi si: [proūs-] !)
   aú = aU, plg. kaūks etc.:  k[aU]ks
   aŕ = aR, plg. artun etc.: [aR]tun
   6. Cirkumflaks (en prūsisku be en lattawisku stan ast tōns sen paspārtinsnan si na pirman kōmpunēntin):
   ˜ā = Aa, plg. dāki etc.: d[Aa]ki
   ãu
    = Au, plg. lāuks etc.: l[Au]ks > Kunnegsgarbas rajōns Laak (u nīkuns) !
   ãi = Ai, plg. māiss etc.: m[Ai]s > E 516 moasis (i nīkuns, plg. Kurschat) !
   ãr = Ar, plg. mārgs etc.: m[Ar]gs > E 239 moargis
   ĩl
   = IL, plg. spīltun etc.: sp[IL]tun

Ka tūls, Mikkels peisāi, kāi diftōngs ast pastippa auwerta zilbi, tītet sta ast kitā definiciōni nikāi en miksisku be ēnglisku (sen glide be t.t.)

--- Stwi as ni mazzi ka nika bilītun, beggi A.A. Reformatskij (en "Ēnwandu en lingwistikin") peisāwuns tīt ezze wōkalans, tīt tāns ni peisāwuns ezze sirdan be glaidan, tāns peisāwuns kāi pirmas wōkals ast zilbiskan be āntras ni ast zilbiskan (nizilbiskan), Zilbiskas wōkals ast stas kas turri mūisesan wērausnan, be stas wōkals turri akcēnts, adder akcēnts ni ast būtewingin, be panzdau Reformatskij peisāi ezze akūtan be cirkumflakan. --Ēndwisis 12:13, 10 daggis 2010 (UTC)

Nū, stwi Tū waīda tūls nikāi as, tītet prestais be enpeisāis definiciōnin. Twajā definiciōni mennei perwaidinna būtwei naturālaisin, adder ast nikōmpatibilin sen Mikkelas. Be ka īr swarewīngaisin, Twajā definiciōni nika ni bilāi ezze 'r' anga 'l' kāigi difōngas delīkan.

--- Staddan prawerru tikrintun māise definiciōnin, diftōngs — dwejjan wōkalan sendīsnā en arāikamans zilbis anga sendīsnā wōkalas be sōnantas (ēngl. sonorant, dirēis wikipedia (http://pl.wikipedia.org/wiki/Spółgłoska_półotwarta), be prawerru papeisātun ezze zilbiskan wōkalan. Staddan mes mazīmai eīskitun kasse paggan V+sōnants / C+sōnants ast diftōngs, kāigi en ček. vlk 'wīlks' be t.t. --Ēndwisis 15:51, 11 daggis 2010 (UTC)

Persōniskas pagaptis