Warni

Iz Prūsiska Wikipēdija
Sākais en: nawigaciōni, laukīsna

Warni

Warni


Warni (siwā warni) (Corvus cornix L., 1758) - sirzds pippelis iz sēimin stēisan wārniskan, empīriniskai pintegaūjantin, adder debīks delīks stēisan warnin ast jāu enskajjintan (šlāitewingi mīstan pōpulaciōnis). Enbuwinna Eurōpan ezze Apenīskai Pusisallin be Albei ērgi Uralin. En Prūsai sirzdai tūlins ligzdawīnts pippelis, ukatūlins en taūwiskwai stēisan azzaran be appin. En āntarai XX metsimtas pussin pagaūwa ligzdautwei dīgi en mistammans. Prāurais en zūrgiskwai stēisan debīkan mīstan zēimaui dīgi tūlin pippelai iz deināiniskan Eurōpan, teinū tūls mazzais tenēi perskrāida, adder en zēimiskamans ast astiskai pippelai iz etskajjintans pōpulaciōnins. Ērgi niprāuran siwā warni be wakkariskaieurōpeiska kirsnā warni bēi laikātan per warnis pērgimis pōpergimins. Šlāit panzdaumai enlaukīsenei (2003) pawaidinna, kāi prawerru laikātun abbans warnins per šlāitiskans pērgimins.

Pērgimis glāubai

Abbai gīmtai bārwintan ainawīdai. Rīkisna be be wīders pelanniskan, adder wīrsaws kreklas delīks, galwā be stags kīrsnan sen metalliskan blīngan. Kīrsnas snaps, brenduwīdan be biskin krēiwintan.

Pūraui per tūlin mettans. En mīstu pastippan kērdan dirēi swāise rewīran sīndantei na kamminans be antennans. Mazzan bijāwingi be spārtai dīwai jūnka prei urbanizītan deīktans be zmūnin šaisēntiskwan.

Sirzdas ermattausnas

  • kērmenes ilgan zūrgi 45-50 cm
  • iztēnstisku stēisan skreīlin ērgi 90-100 cm
  • swars zūrgi 600-700 g]
Persōniskas pagaptis