Wilnis

Iz Prūsiska Wikipēdija
Sākais en: nawigaciōni, laukīsna
Wilnis
Enbūwinsnas areālin

Wilnis (Lota lota) - ainagimmuns prīskaundiskas zuks iz sēimin stēisan zuwēikiskan, gabtan per gardun mēnsan.

Enbūwinsnas areālin

Enbūwina zēimiskan Eurōpan dēiniskai ezze dēiniskai Ēnglijan be wakkariskai Prankrīkin be zēimiskai ezze appei Pūts, zēimiskan Āzijan be Zēimiskan Amērikan. Gīwa en appimans sen saltan undan (ērgi gārban strāuwans) be gilummans azzarans. Enēit en sūruns undans.

Ebpeisāsenis

Sirdai ast 60 cm ilgas, maksimālai kakinna 120 cm, massi sirzdau 3 be 4 kg. Kērmens cīlindriskan, minkstan prei kāusinsnan. En pirzdasmu delīkan kuslai plassintan wīderiskai-rīkisnas, en staggas delīku plassintan grawwiskai. Zuwinnis ast malkan be kliptintan en keūtai. Ast dwāi rīkisnas plutwāi, pirma ast īnsan adder antrā kakinna staggas plūtwan. Staggas plūtwan ast ebskrittan. Na bārdas sirdan ainaseīlingis wānss adder wīderas plutwāi ast pirzdau kreklas plūtwans (tīpiskai glaubāi per sēimin stēisan zuwēikiskan). Galwā ast plassintan, preiminijja krupeīlis galwan, na wīrsawas delīkan en prusnas sirdu ast pūran stēisan spārtai īnsan wānsikan.

Ebarwisnā ast kukīngi, kukasīwan adder geltaīnan sen timran, mārmeliskan glāuban. Wīders ast gaīlin anga siwagaīlin. Stāi maldāi ast spārtai timran.

Gīwatas wīds

Gīwa prēi dubnan be aulānke swāikstan. Ast seīlawingi na deginnes nisātausnan. Ukaaktīwan ast en zēiman, kaddan undas temperatūri ast sirzdau 0 be 3 °C. Stāi maldāi īst bewērbuliskans zwīrins, eraūgušai īst zukkans, rākans be krupeīlins. Patūlina si en sallawan-raggan na zigzdas sekkuns en warewīngei strāuwan, deznimai en debīkamans kāimenins. Perlānku ezze massin mazzi lazīntun ezze 10 tūs. ērgi 3 mil. pāutans.

Persōniskas pagaptis